up

Nokia E7 tests: lietotāja pieredze

Divas nedēļas bija iespēja testēt E7. Nolēmu dalīties ar dažām pārdomām un atziņām. Man nav bijusi pieredze iPhone un Android tālruņu lietošanā. Komentāri balstīti personīgā pieredzē.

Konteksts

Kad saņēmu telefonu testēšanai, nodomāju, ka tas ir labs solis pretim lēmumam par jauna viedtālruņa iegādi. Gandrīz visi iepriekšējie mani tālruņi ir bijuši Nokia. Kas mani neapmierina E72? Lēns internets, daudzas lapas never vaļā, bieži „karas”, neērta foto un video kopīgošana.

Mācības

Ar jautājumu: „Kā E7 palīdzēs uzlabot manu personīgo efektivitāti?” aizgāju uz Nokia Latvija 1,5h mācībām. Māris Reliņš gan par to nosmējās – kam tagad vajadzīgas apmācības telefona lietošanā? Bet tās bija vērtīgas, jo ērti un ātri uzzināju par daudzām niansēm. Rezultātā pat nodomāju, ka telefonu vai operētājsistēmu ražotāji ik pa laikam varētu mazām grupām piedāvāt īsus mācību moduļus par fokusētām tēmām, lai „visu to kruto fīču” apguvei nevajadzētu tērēt pārāk ilgu laiku. Starp citu, no cilvēkiem, kas nopirkuši viedtālruņus, ir nācies dzirdēt, ka mēnesis jau pagājis, bet jaunās iespējas vēl neesot izpētītas. Ever? Taču pārdomātas, īsas, interesantas (ar stāstiem par konkrētajiem zīmoliem) un praktiskas mācības noteikti varētu radīt labu impulsu tālruni apgūt un izmantot pilnvērtīgāk.

Pirmie iespaidi

Ļoti pozitīvi. Lielais ekrāns, izšķirtspēja, skārienjūtīgais ekrāns kombinācijā ar atbīdāmo Qwerty klaviatūru, zibenīgais interneta un aplikāciju darbības ātrums lika uzdot jautājumu, kā gan esmu varējis „paciest” savus iepriekšējos tālruņa modeļus. Atšķirība patiešām jūtama. Apmēram divu stundu laikā tālruni nokonfigurēju, veicu 3 piedāvāto sākumekrānu īsceļu personalizāciju, iekopēju kontaktus, mūziku, un no OVI Store lejuplādēju man šobrīd svarīgākās aplikācijas - Endomondo, Skype, Snaptu un Forsquare. Sākumā domāju, ka tam būs nepieciešams ilgāks laiks.

 

Fotogrāfija no www.nokia.lv (E7 galerija)

Top plusi

+ Darbības ātrums.

+ Qwerty izbīdāmā klaviatūra, kas ievērojami paātrina rakstīšanas ātrumu. Bet pievienošos tiem, kas uzskata, ka E72 klaviatūra tomēr ir ērtāka, un ja vien to varētu apvienot ar lielāku skārienjūtīgo ekrānu, tad būtu pavisam labi.

+ HD video kvalitāte (filmēju videotreniņos, konstatēju, ka papildus kamera mācībās man vairs nebūtu nepieciešama, turklāt ir ļoti parocīga pieslēgšanās datoram un projektoram).

+ Integrētās Facebook un Twitter aplikācijas, kas nodrošina vienkāršu pieeju un ātru fotogrāfiju/video augšupielādēšanu.

+ Sānos neticami ērts ārējais KeyLock taustiņš.

Top mīnusi

- Baterijas darbības laiks. Ja neatslēdz 3G un visu ko citu [bet kāpēc gan tas būtu jādara?], no rīta uzlādēta baterija neizturēja pat līdz darbadienas beigām. Vienlaikus, baterija neizturēja arī pilnu dienu, kad ieslēdzu enerģijas taupīšanas režīmu. Salīdzinājumam, E72 baterija man „izvelk” 2 pilnas dienas. Tā kā jāapbruņojas ar pacietību un visiem iespējamiem lādētājiem.

- Neērta zvanīšana. Ne ar vienu iepriekšējo tālruni man nav bijis tā „jānoņemas”, lai tiktu līdz zvanīšanai. Vairākkārtīgi notika arī nejauša abonenta izsaukšana situācijā, kad vēlējos tikai paskatīties telefona numuru. E72, savukārt, zvanīšanas jomā ir tuvu ideālam.

- Skaņas kvalitāte. Vai tiešām biznesa klases tālrunis ir pelnījis tik sliktu skaļruni?

Mīnusi (Nav tik lieli, kā top [-], bet manā skatījumā tomēr varētu tikt novērsti)

- Skārienjūtīgai klaviatūrai ir 3-4, kā šķita, dažādi interfeisi teksta ievadīšanai. Radās izjūta, ka katru reizi tiek izmantos cits tālrunis, un bija jāpiedomā, kā man tagad jāraksta. Vēlētos viena veida/dizaina skārienjūtīgo klaviatūru. Rezultātā, kad bija kaut kas jāraksta, uzreiz izmantoju Qwerty atbīdāmo klaviatūru un ar bažām domāju, kā būtu tad, ja tās vispār nebūtu. Varbūt tā ir skārienjūtīgo tālruņu īpatnība un maksa par citām iespējām?

- Klaviatūras pogas pārāk lielā laukumā, kas nenodrošina iespēju ērti rakstīt. Turot telefonu rokās, ar īkšķiem nevar aizsniegt visus nepieciešamos taustiņus. Risinājumi? Pogas var būt mazākas, piemēram, kā E72, tuvāk viena pie otras. Varētu ierīkot arī otrus Shift un garumzīmju taustiņus labajā pusē, tas rakstīšanu ievērojami atvieglotu.

- Svars, bet var pierast. Pat nebija problēmu ar šo tālruni skriet, kas sākumā šķita nereāli.

- Lai arī kamerai ir 8MPix, tai nav auto fokusa, un, šķiet, ka fotogrāfiju kvalitāte tomēr ir labāka E72 ar 5MPix kameru.

Plusi (Nav tik lieli kā top [+], bet patīkami)

+ Ērta MS Office dokumentu lasīšana un rediģēšana

+ Stabila GPS darbība (īpaši Endomondo darbības laikā), bez pārrāvumiem, kādi ir E72.

+ Retāk pārtrūkst sarunas. Nezinu kāpēc, bet fakts.

+ Ekrāns pēc atbīdīšanas fiksējas 45 grādu lenķī, kas nodrošina ļoti ērtu skatīšanos un turēšanu, īpaši prezentāciju laikā auditorijā.

+ Kartes ir vēl precīzākas un navigācija ērtāka, kartes atrodas tālruņa atmiņā, nevis „internetos”, kā (esmu dzirdējis) tas ir iPhone vai Android tālruņiem.

+ HDMI izeja un iespēja iegūt spoguļattēlu TV ekrānā.

+ Ērta SIM kartes ievietošana no sāniem, neizņemot bateriju

+ Zvana laikā viegla piekļūšana kalendāram.

+ Liels ekrāns, laba izšķirtspēja, parocīga navigācija izvēlnēs un aplikācijās.

+ SMS sarakste vienkārši lieliska – ērta un pārskatāma.

+ Video rediģēšanas iespējas.

+ Ekrāna fotografēšanas (SNAP) funkcija.

+ Ērts ārējais skaļuma regulēšanas taustiņš.

+ Prezentāciju laikā labi pārskatāmi un vadāmi slaidi. Esot arī aplikācija, kas nodrošina slaidu aplūkošanu telefona ekrānā un vienlaicīgu prezentācijas vadīšanu datorā ar telefona palīdzību.

Noslēgums

Tās bija galvenās pārdomas un atziņas pēc 2 nedēļu E7 testēšanas. Piedodiet, ja kaut ko būtisku neesmu pamanījis vai esmu „sapratis nepareizi”. Kā jau minēju, komentāri balstīti personīgajā pieredzē. Kad man jautāja, kas šim telefonam ir vislabākais, atbildēju, ka darbības ātrums un atbīdāmā klaviatūra.

 

Daži eksperimentāli paņēmieni prezentācijām

 

Ja nedaudz paeksperimentē ar Power Point prezentācijām, tās var uztaisīt interesantākas. Turklāt, ātri un bez lielas "ņemšanās". Dažas idejas no neplānotas sadarbības ar @leimanis.

 

1) PowerPoint prezentācijās (PPP) ir ierobežotas teksta rediģēšanas iespējas, tāpēc labs risinājums ir tekstu iekopēt Word failā, noformēt ievērojami ērtāk, nekā PPP, un ar Snipping Tool palīdzību vēlamo tekstu ielīmēt atpakaļ PPP.

 

 

2) Tā pati tehnika, kas pirmajā punktā, tikai ekrāns tiek nofotografēts tumšā telpā ar telefona kameru un PPP tiek iekopēta fotogrāfija. Iegūstam mazāk "sterilu" izskatu.

 

3) Pirms gatavot vizuālo prezentāciju, pajautāt, vai vēlos to darīt ar prieku? Ja atbilde ir "nē", negatavojiet vizuālo prezentāciju vispār, runājiet bez tās. Ja atbilde ir "jā", veltiet mazliet laika priekam un eksperimentiem. Tas atmaksāsies. Noteikti.

Iedvesmots, zinošāks un prasmīgāks 2011. Par izaicinājumiem profesionālo pasākumu rīkošanā.

Mēs visi vēlamies mācīties, un katrs meklējam piemērotāko veidu, kā attīstīt savu profesionalitāti papildus akadēmiskai izglītībai un ikdienas darbam. Daudziem patīk lielās konferences, lekcijas un diskusijas, citiem ne-konferences (govcamplv; bibcamp) vai nelieli neformāli pieredzes apmaiņas pasākumi šaurā dalībnieku lokā. Ar domubiedriem no dažādām nozarēm vairākkārt esam diskutējuši par efektīviem profesionālo pasākumu formātiem, taču uzrakstīt savas pārdomas mani pamudināja daži komentāri pēc Inspired organizētā Digital 2010. Komentāri bija saistīti ar to, ko jaunu esam uzzinājuši, un cik lielā mērā esam iedvesmojušies. Digital 2010 man personīgi patika un to uzskatu par ļoti labu iniciatīvu. Priecāšos, ja šīs pārdomas varētu nedaudz palīdzēt 2011. gada dažādu jomu profesionālo pasākumu plānošanā.

Daži izaicinājumi, ko jāuzņemas profesionālo pasākumu organizētājiem

Kāds ir pasākuma vispārīgais mērķis

Vienkāršs jautājums, bet organizētāji var salikt ļoti atšķirīgus akcentus - iedvesmošana, teorētiska izglītošana, pētījumu rezultātu, labās prakses vai uzskatāma piemēra izklāsts, praktiskas vadlīnijas problēmas risināšanai, nozares progresa analīze, pieredzes apmaiņa, ideju apkopošana. Reti, kad izdodas to visu apvienot vienā pasākumā, tāpēc ir jāizdara izvēle. Ja par mērķi vispār tiek pietiekoši diskutēts, šim lēmumam reizēm nepietiek drosmes.

Tēmas plašums (/fokuss)

Viens no būtiskākajiem jautājumiem profesionālo pasākumu organizēšanā ir tēmas fokuss. Visbiežāk ir sastopamas divas taktikas – ļoti plaša tēma, lai runātājus neierobežotu un dotu iespējas izpausties (piem., personāla vadības forums Rāpot vai lidot, kas veltīts attīstībai un izaugsmei), vai salīdzinoši fokusēta tēma (piem. Publiskā diskusija par Tele2 Meteorītu). Lai kāda būtu tēma, ir svarīgi, lai tā tiktu ievērota visās runās un klausītāji to varētu pamanīt. Pēc būtības, tēma nosaka, cik plašu vai šauru problēmu loku konkrētais pasākums palīdzēs risināt.

Draudzēsimies vai izolēsimies un kāda pieredze vēlama, lai piedalītos

Vēl viens izaicinājums, kuru nevajadzētu ignorēt, ir nolemt, vai pasākums domāts vienas nozares speciālistiem (elitārs), jeb tas būtu noderīgs arī citu nozaru speciālistiem (atvērts). Tipisks piemērs ir reklāmas, marketinga, sabiedrisko attiecību, vadības, klientu apkalpošanas un personāla vadības jomas, kuras pēdējā laikā ar vien vairāk integrējas. Pasākumi nepieciešami gan šauram speciālistu lokam, lai runātu par īpašām profesionālajām niansēm, gan plašākam interesentu lokam, lai rūpētos par funkciju sadarbību - t.s. starpdisciplinārie pasākumi. Bet abos gadījumos ir jābūt konsekventiem.

Ne vienmēr pasākumu organizatori skaidri nokomunicē, kāda pieredze vēlama, lai piedalītos un gūtu lielāku pievienoto vērtību. Profesionālās izaugsmes pasākumus var rīkot iesācējiem, interesentiem un dalībniekiem ar zināmu pieredzi, vadošajiem jomas ekspertiem. Man ir izjūta, ka pasākumu plānošanā par šo jautājumu vajadzētu diskutēt vairāk. Pasākumos, kuros ir pārāk atšķirīga pieredze, ir grūtāk nodrošināt augstu kopējo apmierinātību. Tad katrs auditorijas segments visticamāk par sev piemērotu uzskatīs tikai nelielu daļu no programmas un par pārējo teiks: „To jau es zināju, tur nebija nekā jauna (/interesanta)...”

Citi izaicinājumi

Personīgā motivācija kaut ko organizēt, sadarbības partneru atrašana, finansējuma modeļa izvēle, u.t.t.

Daži ieteikumi

1. Pirms pasākuma izsludināšanas veltīt vairāk laika diskusijām par pasākuma mērķi, fokusu un kam tas ir domāts;

2. Programmā meklēt līdzsvaru starp zināmajiem un topošajiem ekspertiem

3. Programmā meklēt līdzsvaru starp mainstream un underground runātājiem, lai neieciklotos un rosinātu plašāku domāšanu;

4. Veltīt vairāk uzmanības pasākuma mērķa, fokusa un programmas komunicēšanai, izskaidrojot, ko gaidīt, un ko negaidīt;

5. Padomāt par iespējām biežāk izmantot pieeju: 1) Kopīga lielā (plenārā) sesija iedvesmai un uzstādījumam, 2) darbs apakšgrupās – meistarklases, darbnīcas, minilekcijas auditorijām ar atšķirīgām interesēm un dažādu pieredzi, 3) kopīga noslēdzošā plenārā sesija iedvesmai, apkopojumam un turpmākās rīcības ieskicēšanai;

6. Mēģināt vairāk attīstīt un pilnveidot neformālos, ne-konferences, un ideju talku pasākumus, kas lielākā mērā balstās uz iekšējo motivāciju;

7. Efektīvāk kombinēt lielos pasākumus ar plašajām tēmām un mazos fokusētos pasākumus;

8. Vairāk domāt par starpdisciplināriem pasākumiem, kas iedvesmo dažādu funkciju pārstāvjus, un aplūkot problēmas no dažādām interesēm. Uzņēmumos ikdienas darbā ļoti reti ir situācijas, kad kaut kas attiecas tikai uz vienu funkciju. Izolēta funkcionāla darbība citiem parasti rada tikai sarežģījumus...;

 

9. Daudz vairāk domāt un runāt par ideju un risinājumu ieviešanu (/kā jārīkojas, lai tas strādātu);

10. Vairāk runāt par to, kā citi var apgūt visas tās smalkās lietas, kuras mēs tik labi zinām. Labs piemērs ir Lattelecom iniciatīva atbalstīt SOS bērnu ciematus, daloties ar savām zināšanām un pieredzi (piemēram, mācot bērnu mammām, kā gudri lietot MS Excel);

11. Sarīkot radošo darbnīcu par inovatīvām metodēm profesionālo pasākumu rīkošanai. Kopā noteikti izdomātu kaut ko radošu, interesantu un efektīvu. Es arī labprāt piedalītos.

Tikai nestāstiet mums par Tviteri... v.2.0

Prezentācija sagatavota speciāli valsts sekretāru sanāksmei 04/03/2010 E-prasmju nedēļas ietvaros. Paldies Lienai Muraškinai par uzaicinājumu un iedvesmu, kuru guvu Govcamp Latvia 2010.

Šī prezentācija ir:

1. par sociālo platformu būtību, kāda tā ir manā skatījumā;
2. par to, ko ir jāmāca saistībā ar sociālajām platformām;
3. par to, kā ir jāmāca, lai iesaistītu un iedvesmotu.

Pamatā izmantota prezentācija no Govcamp Latvia 2010 ar līdzīgu nosaukumu: "Tikai nestāstiet mums par Tviteri (/v.1.0)." Tā ir papildināta ar vairākiem jauniem akcentiem un skaidrojumiem, kā arī praktiskiem ieteikumiem. Ceru, ka patiks :)

 
 

 

Jāmācās no blogeriem komunicēt. Arī "Pecha Kucha" formātā.

Šodien no blogeriem esmu iemācījies jaunas lietas par komunikāciju. Pirms komentēšu, īss notikumu pārskats:

15.septembrī skatījos Best Internet konferences programmu. Nodomāju, ka būtu labi paklausīties dažas prezentācijas, t.sk. Jāņa Poļa "Blogu izmantošanu mārketinga komunikācijā". Netieku. Žēl. 

Šodien, 16.septembrī Twitter'ī šāds ieraksts (pievēršam uzmanību laikam):

Ap plkst. 12:15, kā nojaušu, sākās Jāņa Poļa prezentācija, kas ilga gandrīz precīzi 6min 40sek.

Seko Jāņa ieraksts Twitter'ī:

Noskatījos prezentāciju slaidu formātā (!) Jāņa Poļa blogā. Sekojot saitei uz Wiki, izlasīju par Pecha Kucha. Uzķēros. Nodomāju, ka ļoti interesanti un būtu jauki redzēt arī prezentāciju video formātā.

Ansis Egle prezentāciju ne tikai ieraksta video, bet drīzumā arī nopublicē. Turklāt, Ansis nolemj noorganizēt interviju, jo ir pārliecināts, ka tas būs tā vērts. Anša ieraksts Twiter'ī:

 
 

Ap 17:00 noskatījos Jāņa video (!) prezentāciju, saņēmu atbildes uz neskaidriem jautājumiem.

Noslēgumā daži komentāri:

• Labi zinot, kādas nāves briesmas pastāv PowerPoint prezentācijās, progresīvi domājoši profesionāļi 2003. gadā radīja atraktīvu prezentāciju formātu Pecha Kucha. Tā būtība ir īsa, saprotama, interesanta un neformāli novadīta prezentācija, kas sastāv no 20 attēliem, katrs no tiem tiek rādīts 20 sek, un kopējais prezentācijas laiks ir tieši 6 min 40 sek. Amazing. Vai arī mums nevajadzētu padomāt par saviem priekšstatiem par kvalitatīvām prezentācijām? Varbūt arī mūsu prezentācijas ir vērts padarīt interesantākas? Kā ar Pech Kucha izmēģināšanu konservatīvākā vidē? Vienkaikus, daudziem no mums visticamā būtu jāpatrennējas, lai 6 minūtēs 40 sekundēs, izmantojot 20 attēlus, atraktīvā veidā citiem kaut ko sakarīgu pastāstītu.

• Nevajag daudz, lai ar interesantām lietām dalītos ar citiem. Turklāt, gandrīz tiešajā laikā, nekavējoties, bez oficiālas organizēšanas. Tas var notikt patiešām ātri un ar elegantu vieglumu. Šodienas aprakstīto notikumu virkne man lika justies mazliet neērti, ka vienai prezentācijai organizēju piekļuvi 7 dienas. Bija tehniskas problēmas ar apjomu, fontiem un vietnēm. Tomēr secināju, ka 21.gadsimtā tie vairs nevar būt attaisnojumi.

• Šodien man radās pārlciecība, ka radikālāk jāmaina priekšstati par to, kas ir konferences un kam tajās ir jānotiek. Šķiet, ka lielākā daļa ierasto noteikumu par konferenču programmām, vadītājiem, prezentācijām, dalībnieka statusu, izdales materiāliem, publicēšanas tiesībām, ekskluzivitāti, maksu u.t.t. vairs ilgi nestrādās.

Noslēgumā - saite uz Jāņa Poļa prezentāciju Anša Egles blogā

Diena ir izdevusies!

Par iekšējās komunikācijas būtību uzņēmumos

Iekšējā komunikācija uzņēmumā nav tehnisks darbinieku informēšanas process, kas aprakstāms sarežģītās procedūrās. Tās centrālais elements ir cilvēki ar savām emocijām, attieksmi un attiecībām. 

Tāpēc uz iekšējām komunikācijām jāskatās kā uz iedvesmošanas, iesaistīšanas un savstarpējās uzticēšanās veidošanas procesu. Ja iekšējās komunikācijas nevieno, neiedvesmo, neiesaista, neveido sadarbību un uzticēšanos, tad ar tām kaut kas nav kārtībā. Tikai ar informēšanu noteikti nepietiek.

Samaziniet “informēšanu”, palieliniet laiku strādāšanai kopā, kas parāda rūpes par kolēģiem.

Sarežģītos apstākļos labai iekšējai komunikācijai nav nepieciešami lieli izdevumi. Kopīgi pasākumi dažādās interešu grupās, kas orientēti uz neformālu komunikāciju un garīgumu var panākt vairāk par jaunu intranetu.

Ir pienācis laiks paskatīties uz iekšējo komunikāciju radoši un plašākā cilvēcisko attiecību kontekstā. Vadītāji, tas ir jūsu uzdevums, nevis HR vai PR.

Par iekšējām komunikācijām vispirms atbild valde vai kāds no valdes locekļiem, pēc tam vidējā līmeņa vadītāji. Iekšējā komunikācija ir līderības neatņemama funkcija, tāpēc par to ir jārunā vadības sanāksmēs un tai ir jāizvirza iedvesmojoši gada mērķi.

Personāla un sabiedrisko attiecību speciālisti ir iekšējo komunikāciju eksperti un vadītāju treneri, nevis “komunicētāji”.

Modernām tehnoloģijām un sociāliem medijiem uzņēmumu iekšējā komunikācijā ir tikai sekundāra loma. To izmantošana nevar būt pašmērķis. Vienlaikus, no tendencēm, kuras vērojamas modernajās tehnoloģijās un sociālajos medijos, uzņēmumi var mācīties jaunus komunikāciju principus un paņēmienus, kā arī gūt iedvesmojošas idejas iekšējo komunikāciju pilnveidošanai.

Iekšējo komunikāciju efektivitāte ir jāmēra ne tikai ar informācijas apmaiņas apmierinātības pētījumiem. Daudz būtiskāk ir mērīt, kādu saturu vadītāji nodod darbiniekiem, kā viņi to dara, un kāda ir darbinieku izpratne par uzņēmumam kritiskiem jautājumiem. Taču visbūtiskākais mērījums ir, cik labi vadītāji izprot to, ko domā un jūt darbinieki!

Tas nav grūti, to var iemācīties.

Blogošanas tests

Interesants novērojums vadītāju mācībās: gandrīz visi atzīst, ka dalīšanās ar profesionālo pieredzi un kopīga situāciju analīze ir eleganta, efektīva (un ekonomiska) mācību metode. Līdz brīdim,... kamēr mums pašiem ir jāapraksta kaut viena situācija vai jānoorganizē sistemātisku pieredzes apmaiņas tikšanos. Nav laika organizēt tikšanos? Un kā ar 15-20min, lai īsumā uzrakstītu vismaz dažas personīgas atziņas vai aprakstītu pārbaudītu labo praksi? Arī tam nav laika? Šaubos. Runa tomēr nav par laiku, bet mūsu motivāciju dalīties ar citiem ar savām atziņām, nodot citiem savas zināšanas, ieinteresēt attīstīt savu kompetenci. Dažos gadījumos varbūt pat runa ir par konceptuālu nevēlēšanos analizēt, kas notiek ar sevi vai uzņēmumu. Bet kāpēc tādā gadījumā neesam atklāti pret sevi un nesakām, ka dalīšanās ar profesionālo pieredzi NAV laba mācību metode, jo mums pietrūkst intereses pat īsumā aprakstīt kādu pamācošu situāciju un savas idejas?

Tā man radās doma, ka jāievieš "blogošanas tests" - cik blogu uzrakstīts pusgada laikā! Blogošana kā profesionalitātes vērtēšanas kritērijs. Nav svarīgi, vai tie ir Twitter, Facebook mikroblogi un RT (re-tweet, jeb "pārsūtu, tas ir interesanti") vai nopietnāki sacerējumi Diena.lv, Blogger, TypePad, u.t.t. Galvenais, vai dalies ar savām atziņām, novērojumiem un atklāsmēm ar citiem. Nav pat nozīmīgi, vai tas notiek kāda uzņēmuma iekšējā vietnē vai plašai publikai pieejamā sociālā medijā. Kritēriji bloga vērtēšanai: aktualitāte, saprotamība, pielietojamība, un jebkādi komentāri, un, kas nav mazsvarīgi, personīgs gandarījums un zināma viegluma izjūta par pašu blogošanas faktu kā tādu - "Es blogoju, jo nevaru neblogot, jo man nav vienalga, jo es nevaru nedalīties ar savu pieredzi un zināšanām, lai citiem būtu mazliet lielāks intelektuāls izaicinājums, iedvesma no rīta iet uz darbu vai vienkārši interesantāk, jautrāk". Apmēram tā...

Esmu nolēmis blogošanas testu izmantot arī savas profesionalitātes vērtēšanā. Uz to mani netieši pamudināja Ralfs Vīlands, kurš aktīvi blogo jau kādu laiku, kā arī Valdis Melderis un Miks Lukstiņš, kuri to sākuši darīt salīdzinoši nesen.

Taču ar blogošanas testu nepietiek, nepieciešams vēl viens tests - blogu lasīšanas tests. Par to citreiz...