Uzrakstīts speciāli žurnālam "Ir", 08.-14.nov., 38.lpp.
Autobūves uzņēmumā Toyota darbojas «Stop» pogu jeb Andon sistēma ražošanā. Darbinieka pienākums ir apturēt ražošanas procesu ik reizi, kad atrasta problēma, kas traucē pilnvērtīgi turpināt darbu. Nekavējoties atnāks vadītājs un palīdzēs atrisināt situāciju tā, lai novērstu šķēršļus darbinieka uzdevumu paveikšanai. Turklāt tiks analizēti problēmas cēloņi un uzlabots darba process. Rezultātā ir viegli ziņot par problēmām un saprast, kad pieļautas kļūdas. Darbinieki var paļauties uz vadītāju atbalstu, iesaistīties problēmu cēloņu meklēšanā un novēršanā.
Runājot ar darbiniekiem dažādos Latvijas uzņēmumos par problēmu risināšanu, šķiet, ka daudzviet situācija ir pretēja. Cīņā par tūlītēju labumu un īstermiņa rezultātiem «ražošanas» procesa apturēšana ir pēdējais, ko vadītāji vēlas. Tā vien šķiet, ka krīzes traumētā pašapziņa liek tirpām skriet caur kauliem, kad nauda ieripo uzņēmuma kontā, un to nedrīkst apturēt nekādā ziņā! Ātrums kļuvis par jauno darba elku, kas vairo bailes ziņot par šķēršļiem, jo tas visu palēninās. Problēmas tiek slaucītas zem paklāja vai labākajā gadījumā tiek pārrunātas tikai ar kolēģiem pie kafijas automāta. Atbalsta vietā darbinieki no vadītāja saņem šķību skatienu un paskarbu «pats tiec ar visu galā». Tāpēc, kad vadītājs jautā, kā veicas projektā, dabiski ir atbildēt: «Viss kārtībā, problēmu nav,» bet pēc tam darbā pavadīt visu nakti, vienatnē šķetinot kamolu. Nereti esmu dzirdējis: «Neviens manī neklausās. Bet es vairs nestresoju. Nav mans uzņēmums, lai īpašnieks dara, kā zina.» Diez vai šāda organizācijas kultūra sekmēs veiksmīgu un spilgtu uzņēmuma izaugsmi.
Protams, Austrumi nav zāles Rietumiem, un ne viss, kas strādā ražošanā, attiecināms uz citām biznesa jomām. Tomēr varbūt ir vērts savos uzņēmumos vairāk analizēt un diskutēt par vēlamo darbinieku un vadītāju rīcību problēmsituācijās? Varbūt nav jāmēģina izskaust vārdu «problēma» no sarunām par darbu, to uzstājīgi nomainot ar moderno «izaicinājumu»?
