Darba laikā liegt pieeju sociālajiem tīkliem?

Uzrakstīts speciāli WebRadar, pārpublicēts no http://www.webradar.lv/2010/11/darba-laika-liegt-pieeju-socialajiem-tikliem/

 

Jau vairākus gadus uzņēmumos pasaulē un Latvijā periodiski aktualizējas diskusijas par pieejas ierobežošanu darba laikā sociālajiem tīkliem, piemēram, Facebook, Twitter, Draugiem.lv u.c. Pētījuma rezultāti norāda, ka 54% ASV uzņēmumu aizlieguši sociālo tīklu lietošanu darbā, 19% atļāvuši to izmantošanu saistībā ar darbu un tikai 16% atļauj ierobežotu pieeju arī personīgām vajadzībām. Galvenie argumenti pieejas ierobežošanai/aizliegšanai ir uzmanības novēršana no prioritātēm darbā, IT drošības risku palielināšanās un pētījumos konstatētā produktivitātes pazemināšanās.

Mashable publicētajā pētījumā konstatēts, ka, pateicoties sociālo tīklu izmantošanai darba laikā Lielbritānijas ekonomika katru gadu zaudējot apmēram 14 miljardus dolāru. Savukārt 49% lietotāju uzskata, ka sociālie tīkli palīdz „pārstartēties” produktīvākam darbam. Aizlieguma oponenti Latvijā norāda uz darba slodzi kā problēmas pašregulējošu mehānismu. Ja darba ir daudz, sociālo tīklu izmantošanai neatliek laika.

Ko darīt?

Paskatīties uz šo problēmu plašākā – darba motivācijas – kontekstā:

1. Darbinieki, kuriem ir svarīga drošība un raksturīga vēlme izvairīties no negatīvām sekām, lieki neriskējot, pateiks par šādu aizliegumu paldies, jo uzskatīs, ka tas ir orientēts uz kopējo efektivitāti un kārtību. Darbinieki, kuri rīkojas atbilstoši saviem ideāliem, darbā vēlas iedvesmu, sasniegumus un pozitīvas emocijas, šādu aizliegumu uztvers negatīvi. Vadītājiem jāizlemj, kādu kultūru viņi vēlas veidot, kādas vērtības uzturēt. Ja vienā dienā vadība runā par iedvesmojošiem mērķiem, iniciatīvu un uzticēšanos, bet otrā aizliedz izmantot printeri personīgajām vajadzībām un birojā noslēdz pieeju sociālajiem tīkliem, diez vai tiks panākts vēlamais rezultāts – paaugstināta darba efektivitāte.
2. Tieši aizliegumi darbavietās, īpaši, kas izpaužas vadības rīkojumu formā, var radīt papildus nevajadzīgu ierobežojumu izjūtu un rosināt vēlmi „atspēlēties”: „Ak tā? Labi. Nevienu minūti ilgāk par 17:00 nestrādāšu.” Ja ir aizliegumi un dažus visticamāk arī varētu saprast, tie nosaka nepieciešamību vadītājiem pārslēgt psiholoģisko kontraktu. Ja kaut ko atņem un to, nenoliedzami, var darīt, tas ir jāizskaidro, par to ir jāvienojas. Iespējams, kaut kas ir jādod vietā. Diemžēl daudzi vadītāji ir naski rīkojumu izdošanā, bet nepietiekoši prasmīgi komunikācijā ar darbiniekiem un ilgtermiņa attiecību veidošanā. Viņiem gan pret šādu komentāru parasti ir dzelžains pretarguments: „Kas te ir, bērnudārzs? Man vēl te kaut ko vajadzēs paskaidrot?”
3. Aizliegums kā represīva metode nav iedvesmojošs sasniegt labākus rezultātus. Ikdienā daudz vairāk motivē progresa izjūta, mērķu un prioritāšu skaidrība. Tie uzņēmumi, kas ir orientēti uz augstu sasniegumu kultūru, māk ar darbiniekiem uzturēt tādas attiecības, kurās darbinieks apzināti lieki netērēs laiku nekam (!), kas mazina personīgo un uzņēmuma kopējo efektivitāti. Šādos uzņēmumos necenšas izdalīt kādu atsevišķu produktivitātes šķērsli, ar ko cīnīties, bet fokusējas uz būtiskāko – gala rezultātu un prasīgumu tā sasniegšanā. Pietiek, ja vadība prasa augstu rezultātu un iedvesmo tā sasniegšanai, atļaujot darba grupām pašām noteikt, kas ir produktivitātes šķērslis un kas nav.
4. Papildus, atcerēsimies, ka progresīvākie uzņēmumi vēlas paaugstināt savu darbinieku prasmes darbā ar sociālajiem medijiem, aicina ekspertus stāstīt par tendencēm, lasīt lekcijas un organizēt specifiskas mācības, kā blogot, tvītot, sekot signāliem ekonomikā, veidot plašāku paziņu loku, sadarboties, apmainīties ar pieredzi un attīstīt personīgo kompetenci. Liela daļa uzņēmumu jau saprot, ka konkurēt bez šīm jaunajām sociālo mediju prasmēm būs daudz grūtāk. Domāju, ka šajā kontekstā būtu diezgan nemotivējoši un dīvaini tam visam paralēli noslēgt pieeju sociālajiem tīkliem.
5. Bija interesanti uzzināt, ka ASV militārais resors šogad pieņēma jaunu sociālo mediju politiku, kas paplašina karavīru pieeju sociālajiem medijiem, lietojot (!) militāros datorus. Kāpēc? Lai varētu uzturēt salīdzinoši kvalitatīvākas attiecības ar ģimeni un draugiem un kopumā izmantotu jaunās iespējas, kuras nodrošina sociālie tīkli. Turklāt šo faktu var lieliski minēt sarunā ar tiem, kas sociālo tīklu pieejas slēgšanu argumentē tikai ar nepieciešamību uzturēt paaugstinātu IT drošību.

Ja iepriekšēji argumenti nebija pietiekoši pārliecinoši, atļaušos piedāvāt arī idejas, ko darbavietās varētu aizliegt darba laikā papildus sociālajiem tīkliem, lai uzlabotu darba efektivitāti:

1. Jebkādas personīgās telefona sarunas, īpaši vadītājiem;
2. Bezmērķīgas, nesagatavotas un slikti vadītas sanāksmes;
3. Jebkādu personīgo darīšanu kārtošanu, t.sk. randiņus, oficiālajā pusdienlaikā;
4. Koķetēšanu, jokošanos un nevajadzīgu stāstu pārstāstīšanu projektu darba grupās;
5. Savstarpējās sarunas, ja telpā sēž vairāki cilvēki un ir aizdomas, ka tas kādam kolēģim varētu traucēt strādāt. Tā vietā jānosaka, ka drīkst tikai sarakstīties, izmantojot Skype;
6. Sarunas pie kafijas automāta. Lai to pastiprinātu, jānodrošina vēl negaršīgāka kafija;
7. Iešanu uz darba intervijām laikā no 09:00 līdz 17:30;
8. Un tādā garā. Esmu pārliecināts, ka mēs kopīgi varētu ātri apkopot TOP 100 aizliegumus, kas uzņēmumos nodrošinātu augstāku darba efektivitāti. Bez mazākās šaubu ēnas. Varbūt, ka tā arī ir jādara? Bet pagaidām, drošības nolūkos, varbūt tomēr atslēgsim pieeju tam feisbukam..