Mēs visi vēlamies
mācīties, un katrs meklējam piemērotāko veidu, kā attīstīt savu profesionalitāti
papildus akadēmiskai izglītībai un ikdienas darbam. Daudziem patīk lielās
konferences, lekcijas un diskusijas, citiem ne-konferences (govcamplv; bibcamp)
vai nelieli neformāli pieredzes apmaiņas pasākumi šaurā dalībnieku lokā. Ar
domubiedriem no dažādām nozarēm vairākkārt esam diskutējuši par efektīviem
profesionālo pasākumu formātiem, taču uzrakstīt savas pārdomas mani pamudināja daži
komentāri pēc Inspired organizētā Digital
2010. Komentāri bija saistīti ar to, ko jaunu esam uzzinājuši, un cik lielā
mērā esam iedvesmojušies. Digital 2010 man personīgi patika un to uzskatu par ļoti labu iniciatīvu. Priecāšos, ja šīs pārdomas varētu nedaudz palīdzēt
2011. gada dažādu jomu profesionālo pasākumu plānošanā.
Daži izaicinājumi, ko jāuzņemas profesionālo pasākumu organizētājiem
Kāds ir pasākuma vispārīgais mērķis
Vienkāršs jautājums,
bet organizētāji var salikt ļoti atšķirīgus akcentus - iedvesmošana, teorētiska
izglītošana, pētījumu rezultātu, labās prakses vai uzskatāma piemēra izklāsts,
praktiskas vadlīnijas problēmas risināšanai, nozares progresa analīze,
pieredzes apmaiņa, ideju apkopošana. Reti, kad izdodas to visu apvienot vienā pasākumā, tāpēc ir jāizdara
izvēle. Ja par mērķi vispār tiek pietiekoši diskutēts, šim lēmumam
reizēm nepietiek drosmes.
Tēmas plašums (/fokuss)
Viens no
būtiskākajiem jautājumiem profesionālo pasākumu organizēšanā ir tēmas fokuss. Visbiežāk
ir sastopamas divas taktikas – ļoti plaša tēma, lai runātājus neierobežotu un
dotu iespējas izpausties (piem., personāla vadības forums Rāpot vai lidot, kas veltīts attīstībai un izaugsmei), vai salīdzinoši
fokusēta tēma (piem. Publiskā diskusija par Tele2 Meteorītu). Lai kāda būtu
tēma, ir svarīgi, lai tā tiktu ievērota visās runās un klausītāji to varētu
pamanīt. Pēc būtības, tēma
nosaka, cik plašu vai šauru problēmu loku konkrētais pasākums palīdzēs risināt.
Draudzēsimies vai izolēsimies un kāda pieredze
vēlama, lai piedalītos
Vēl viens
izaicinājums, kuru nevajadzētu ignorēt, ir nolemt, vai pasākums domāts vienas nozares speciālistiem
(elitārs), jeb tas būtu noderīgs arī citu nozaru speciālistiem (atvērts).
Tipisks piemērs ir reklāmas, marketinga, sabiedrisko attiecību, vadības,
klientu apkalpošanas un personāla vadības jomas, kuras pēdējā laikā ar vien
vairāk integrējas. Pasākumi nepieciešami gan šauram speciālistu lokam, lai runātu
par īpašām profesionālajām niansēm, gan plašākam interesentu lokam, lai rūpētos
par funkciju sadarbību - t.s. starpdisciplinārie pasākumi. Bet abos gadījumos ir jābūt
konsekventiem.
Ne vienmēr pasākumu organizatori
skaidri nokomunicē, kāda pieredze vēlama, lai piedalītos un gūtu lielāku
pievienoto vērtību. Profesionālās izaugsmes pasākumus var rīkot iesācējiem,
interesentiem un dalībniekiem ar zināmu pieredzi, vadošajiem jomas ekspertiem. Man
ir izjūta, ka pasākumu plānošanā par šo jautājumu vajadzētu diskutēt vairāk. Pasākumos, kuros ir pārāk atšķirīga
pieredze, ir grūtāk nodrošināt augstu kopējo apmierinātību. Tad katrs
auditorijas segments visticamāk par sev piemērotu uzskatīs tikai nelielu daļu
no programmas un par pārējo teiks: „To jau es zināju, tur nebija nekā jauna
(/interesanta)...”
Citi izaicinājumi
Personīgā motivācija
kaut ko organizēt, sadarbības partneru atrašana, finansējuma modeļa izvēle, u.t.t.
Daži ieteikumi
1. Pirms pasākuma
izsludināšanas veltīt vairāk laika diskusijām par
pasākuma mērķi, fokusu un kam tas ir domāts;
2. Programmā meklēt
līdzsvaru starp zināmajiem un topošajiem ekspertiem
3. Programmā meklēt
līdzsvaru starp mainstream un underground runātājiem, lai neieciklotos
un rosinātu plašāku domāšanu;
4. Veltīt vairāk uzmanības pasākuma mērķa, fokusa un programmas
komunicēšanai, izskaidrojot, ko gaidīt, un ko negaidīt;
5. Padomāt par
iespējām biežāk izmantot pieeju: 1) Kopīga lielā (plenārā) sesija iedvesmai un
uzstādījumam, 2) darbs apakšgrupās – meistarklases, darbnīcas, minilekcijas
auditorijām ar atšķirīgām interesēm un dažādu pieredzi, 3) kopīga noslēdzošā
plenārā sesija iedvesmai, apkopojumam un turpmākās rīcības ieskicēšanai;
6. Mēģināt vairāk attīstīt un pilnveidot neformālos, ne-konferences, un ideju talku pasākumus,
kas lielākā mērā balstās uz iekšējo motivāciju;
7. Efektīvāk kombinēt
lielos pasākumus ar plašajām tēmām un mazos fokusētos pasākumus;
8. Vairāk domāt par starpdisciplināriem pasākumiem, kas
iedvesmo dažādu funkciju pārstāvjus, un aplūkot problēmas no dažādām interesēm.
Uzņēmumos ikdienas darbā ļoti reti ir situācijas, kad kaut kas attiecas tikai
uz vienu funkciju. Izolēta funkcionāla darbība citiem parasti rada tikai sarežģījumus...;
9. Daudz vairāk domāt un runāt par ideju un risinājumu
ieviešanu (/kā jārīkojas, lai tas strādātu);
10. Vairāk runāt par to, kā citi var apgūt visas tās smalkās lietas,
kuras mēs tik labi zinām. Labs piemērs ir Lattelecom iniciatīva atbalstīt
SOS bērnu ciematus, daloties ar savām zināšanām un pieredzi (piemēram, mācot
bērnu mammām, kā gudri lietot MS Excel);
11. Sarīkot radošo darbnīcu par inovatīvām metodēm profesionālo
pasākumu rīkošanai. Kopā noteikti izdomātu kaut ko radošu, interesantu
un efektīvu. Es arī labprāt piedalītos.
