Harvard Business Review septembra
numurā ir vienkāršs un rosinošs Paula Hempa raksts, kā mēs sevi varam pasargāt
no informācijas pārslodzes, un "...vienreiz beigt par to vaimanāt".
Rakstā minētie pētījumu rezultāti liek aizdomāties par
dzīves kvalitāti. Vai tiešām arī mēs jau esam tik ļoti atkarīgi no e-pastiem, kā ASV,
kur 60% no 4000 e-pastu lietotājiem atzīst, ka ir pārbaudījuši ienākošo pastu
tualetē, 15% baznīcā, bet 11% to lasījuši slepus no ģimenes. (U.P.: Jūs nevarat
iedomāties, kā mani tracina cilvēki, kas atrodoties labierīcībās, runā pa tālruni...)
Atkarība no informācijas un nepieciešamība visu laiku būt sasniedzamiem?
Nespēja pretoties sociālajam spiedienam, ka noteikti ir jāatbild uz visiem
e-pastiem?
Autors norāda, ka psihiatri esot nobažījušies par daudzo darbinieku
sirgšanu ar "nepārtrauktu daļēju uzmanību", jo nespēj koncentrēties
tikai uz vienu problēmu. Sabiedrībā sāk jau runāt par BlackBerry bāreņiem,
bērniem, kas nemitīgi cīnās, lai atgūtu vecāku uzmanību no elektroniskās
saziņas ierīcēm.
Ko darīt? Daži Paula Hempa ieteikumi, varbūt kāds noder:
1. Lietojiet satura
kategorizēšanas rīkus (U.P., piem. Google Reader vai TweetDeck).
2. Lasiet e-pastus tikai
noteiktos laikos.
3. Neatstājiet uz rītdienu
nevienu "neapstrādātu" e-pastu.
4. Izslēdziet e-pastu
(U.P.: un Twitter, Skype,...) automātiskos paziņojumus.
5. Ieviesiet uzņēmumā
noteikumu, ka e-pastos nedrīkst rakstīt vairāk par 5 teikumiem.
6. Mainiet savu attieksmi.
Uz visiem e-pastiem nav jāatbild; uz e-pastiem var neatbildēt. 25% pētījuma dalībnieku
ir atzinuši, ka ir pasludinājuši e-pastu bankrotu un izdzēsuši visas uzkrātās
vēstules. (U.P.: skaisti...)
7. Ierakstiet visu vēstuli
tikai priekšmeta logā un noslēdziet ar EOM - end of message.
8. Ieviesiet savā
uzņēmumā "Rītus bez iekšējiem e-pastiem", un tā vietā ejiet viens pie
otra aprunāties.
9. Nelietojiet uzņēmumā
funkciju "atbildēt visiem".
Saites:
Death by Information Overload
by Paul Hemp
